1. Vajluskub hais tias: “Tom qab ntawd peb cov uas tseem ciaj sia nyob thiab tseem nyob yuav mus cuag ua ke nrog lawv nyob rau saum cov huab, mus ntsib tus Tswv nyob saum nruab ntug: thiab yog li ntawd peb yuav mus nrog tus Tswv nyob” (1 Thexalaunika 4:17). Peb ntseeg hais tias thaum tus Tswv los txog, peb yuav raug qaws ncaj qha mus rau saum cov huab saum nruab ntug mus ntsib Nws. Nej ua tim khawv hais tias tus Tswv twb tau rov qab los lawm, yog li vim li cas peb tseem tsis tau raug qaws mus mas?

Lus Teb:

Peb txoj kev txais tos tus Tswv rov qab los yuav tsum yog ua raws li tus Tswv Yexus tej lus hais tseg txog yav tom ntej—ua li ntawd thiaj li yuav yog dua. Koj tab tom hais txog leej twg cov lus? Tus Tswv cov lus, los sis tib neeg cov lus? “Tom qab ntawd peb cov uas tseem ciaj sia nyob thiab tseem nyob yuav mus cuag ua ke nrog lawv nyob rau saum cov huab, mus ntsib tus Tswv nyob saum nruab ntug” yog Povlauj ua tus hais; tus Tswv Yexus los sis Vajntsujplig Dawb Huv yeej tsis tau hais cov lus zoo li no li. Povlauj puas tau hais lus rau tus Tswv Yexus? Nws cov lus puas tuaj yeem sawv cev tau rau Vajtswv cov lus? Tsuas yog Vajtswv xwb thiaj li paub txog qhov tus Tswv yuav tsa cov ntseeg sawv mus nyob rau hauv lub teb chaws saum ntuj ceeb tsheej nyob rau tiam kawg. Yog hais tias peb cov uas yog noob neej qias vuab tsuab muaj cuab kav txhab txhais thiab xaus lus rau tej yam zoo li no yam dig muag nti, mas muaj ib qho teeb meem loj heev. Povlauj tsis yog Khetos, nws tsuas yog ib tug noob neej qias vuab tsuab xwb. Yam nws tau hais tsis muaj hauv paus nyob rau hauv Vajtswv cov lus li, yog li ntawd yeej paub zoo tias qhov ntawd puv npo tib neeg tej kev tsis dawb huv thiab tej kev xav hauv nruab siab xwb. Yog li ntawd, Povlauj cov lus tsis yog qhov tseeb, thiab cov lus ntawd tsis tuaj yeem ua tau ib lub hauv paus dab tsi li; tib txoj kev txais tos qhov tus Tswv rov qab los uas yog ces tsuas yog ua raws li Vajtswv cov lus hauv phau Vajluskub xwb.

Cia peb saib yam uas tus Tswv Yexus tau hais tias: “Peb Leej Txiv uas nyob saum ntuj ceeb tsheej, thov kom Koj lub npe Dawb Huv. Cia Koj lub teb chaws los, cia kom Koj txoj kev xav muaj tiav rau hauv ntiaj teb, ib yam li nws muaj nyob saum ntuj ceeb tsheej(Mathai 6:9–10). Tus Tswv Yexus qhia peb meej meej hais tias Vajtswv lub teb chaws yog nyob rau hauv ntiaj teb, tsis yog nyob rau saum ntsuab ntug, thiab Vajtswv lub siab nyiam yuav raug ua tiav nyob rau hauv ntiaj teb, ib yam li tau ua tiav nyob rau saum ntuj ceeb tsheej lawm. Tam sim no cia peb saib nyob rau hauv Qhia Tshwm 21:2-3: “Thiab kuv Yauhas pom lub nroog dawb huv, lub Yeluxalee tshiab, nqis kiag saum Vajtswv saum ntuj ceeb tsheej los, npaj kom cuag li ib tug nkauj nyab tshiab tsab zag ntshis rau nws tus txiv. Thiab kuv hnov ib lub suab nrov loj heev tawm saum ntuj ceeb tsheej los hais tias, Saib nawb, Vajtswv lub tsev teev hawm tau nyob nrog tib neeg lawm, thiab nws yuav nrog lawv nyob, thiab lawv yuav yog nws cov neeg, thiab Vajtswv tus kheej kiag yuav nrog lawv nyob, thiab ua lawv tus Vajtswv.” Thiab nyob rau hauv Qhia Tshwm 11:15 hais tias: “Tej nceeg vaj hauv lub ntiaj teb no tau rais los ua tej nceeg vaj ntawm peb tus Tswv, thiab ntawm nws tus Khetos lawm; thiab nws yuav kav mus tag ib txhiab ib txhis.” Qhov kev hais txog “Vajtswv lub tsev teev hawm tau nyob nrog tib neeg lawm,” “Thiab kuv Yauhas pom lub nroog dawb huv, lub Yeluxalee tshiab, nqis kiag saum Vajtswv saum ntuj ceeb tsheej los,” “Tej nceeg vaj hauv lub ntiaj teb no tau rais los ua tej nceeg vaj ntawm peb tus Tswv, thiab ntawm nws tus Khetos lawm;” nyob rau hauv tej lus hais tseg txog yav tom ntej no txaus ua pov thawj qhia lawm hais tias Vajtswv lub teb chaws yog tsim nyob rau hauv ntiaj teb. Nws yuav nrog tib neeg nyob rau hauv ntiaj teb, thiab cov teb chaws hauv ntiaj teb yuav dhau los ua Khetos lub teb chaws, mus ib txhiab ib txhis li. Raws li peb txoj kev xav phem thiab tej kev xav hauv nruab siab mas, Vajtswv lub teb chaws yog nyob rau saum ntuj ceeb tsheej, thiab thaum tus Tswv los, Nws yuav tsa peb sawv mus rau saum ntuj ceeb tsheej. Yog hais tias muaj li ntawd no, Vajtswv cov lus yuav tiav tau li cas? Qhov tseeb tiag, qhov kev ua tiav kawg nkaus ntawm Vajtswv txoj kev npaj cawm tib neeg rau txoj kev cawm tib neeg ntiaj teb kom dim yog txoj kev tsim Vajtswv lub teb chaws nyob rau hauv ntiaj teb. Tus Khetos ntawm tiam kawg, uas yog Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus, ua tes dej num ntawm kev txiav txim thiab kev yaug tib neeg kom dawb huv kom tsim tau ib pab kov yeej nyob rau hauv ntiaj teb; cov kov yeej no, yog Vajtswv cawm thiab ua kom tiav log, yog cov uas xyaum ua raws li Vajtswv cov lus thiab ua raws li Vajtswv txoj kev nyob rau hauv ntiaj teb—lawv yog cov tib neeg ntawm Vajtswv lub teb chaws. Thaum cov kov yeej no tau txhua yam puv npo lawm, Vajtswv lub siab nyiam thiaj li yuav tiav nyob rau hauv ntiaj teb, tom qab uas Khetos lub teb chaws raug lees paub nyob rau hauv ntiaj teb lawm, Vajtswv yuav tau txais koob meej tag nrho. Tej lus hais tseg txog yav tom ntej ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm yog yam uas Vajtswv xav kom thaum kawg ua tiav—koj tsis tuaj yeem pom qhov tseeb no lod?

Tej zaum yuav muaj ib txhia nug hais tias, yog hais tias lub teb chaws nyob rau hauv ntiaj teb, vim li cas tus Tswv Yexus thiaj li hais tias, “Kuv mus npaj ib qho chaw rau nej. Thiab yog Kuv mus thiab npaj ib qho chaw rau nej, Kuv yuav rov qab los dua, thiab los txais nej rau kuv tus kheej kiag; kom kuv nyob qhov twg, nej kuj yuav tau nyob qhov ntawd thiab(Yauhas 14:2–3)? Tus Tswv Yexus tau nce mus rau saum ntuj ceeb tsheej tom qab sawv hauv qhov tuag rov qab los mus npaj ib qho chaw rau peb, yog li ntawd thiaj li muaj lo lus uas hais tias qhov chaws no kuj yuav tsum nyob rau saum ntuj ceeb tsheej thiab—cov lus no yuav nkag siab tau li cas? Qhov hais tias tsis muaj leej twg tuaj yeem nkag siab tus Tswv tej lus hais tseg txog yav tom ntej ntawd ncaj ncees lawm. Peb tsuas yog to taub tias tus Tswv Yexus cov lus yog hais txog dab tsi tiag tiag tom qab uas lees txais yuav Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus txoj hauj lwm ntawm tiam kawg thiab tau pom qhov tseeb ntawm Nws txoj hauj lwm uas tiav log lawm xwb. Tus Tswv npaj ib qho chaw rau peb yog hais txog Vajtswv dhau los ua cev nqaij daim tawv los hais lus thiab ua hauj lwm nyob rau hauv ntiaj teb nyob rau tiam kawg xwb. Yog li ntawd, Nws kuj txiav txim siab tias peb yuav tau yug nyob rau tiam kawg ib yam nkaus thiab, thiab thaum Nws tshwm los ua Nws txoj hauj lwm peb tau raug tsa sawv los nyob rau ntawm Vajtswv lub zwm txwv hauv ntej los lees txais yuav txoj kev txiav txim thiab kev yaug kom dawb huv ntawm Vajtswv cov lus, thiab tau ua cov kov yeej ua ntej tej kev puas tsuaj los txog. Tus txheej txheem ntawm qhov tus Tswv yuav los tos peb yog tus txheej txheem ntawm kev yaug peb kom dawb huv thiab tiv thaiv peb. Peb noj, haus, thiab xyiv fab rau Vajtswv cov lus, peb tau ntsib tau pom Vajtswv txoj hauj lwm, thiab peb nrog Vajtswv koom rooj noj rooj hau ua ke—qhov no tsis yog peb ntsib tus Tswv lod? Thaum txog hnub uas Vajtswv txoj hauj lwm kawg lawm, thiab peb raug yaug dawb huv thiab zoo tiav log lawm, peb yuav raug coj mus nyob rau hauv Vajtswv lub teb chaws. Thaum lub sij hawm ntawd, cov teb chaws hauv ntiaj teb yuav dhau los ua Khetos lub teb chaws, Khetos yuav kav nyob rau hauv lub teb chaws ntawd, thiab peb yuav yog Vajtswv cov neeg uas pe hawm Nws hauv Nws lub teb chaws. Qhov no tsis tiav raws li tus Tswv cov lus uas hais tias, “kom kuv nyob qhov twg, nej kuj yuav tau nyob qhov ntawd thiab” lod? Vajtswv lub teb chaws tsim nyob rau hauv ntiaj teb, Vajtswv tau txiav txim tias peb yuav tsum nyob rau hauv ntiaj teb. Qhov peb pheej hais tias peb mus rau saum ntuj ceeb tsheej tsis cov nyom rau Vajtswv txoj hauj lwm thiab lub siab nyiam lod?

Yog li ntawd qhov hais tias raug qaws mus txhais li cas? Qhov no tib neeg feem coob paub tsis meej. Tsuas yog thaum Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus los lawm xwb qhov kev zais ntawm qhov kev raug qaws mus no thiaj li raug nthuav tawm rau peb, hais tias: “‘Raug qaws mus’ tsis tau txhais hais tias yog muab tshem ntawm ib qho chaw qis mus tso rau ib qho chaw siab, raws li qhov uas tib neeg xav; qhov ntawd yog ib qho kev xav yuam kev loj heev. ‘Raug qaws mus’ ces yog hais txog Kuv qhov kev xaiv tseg thiab tom qab ntawd mam xaiv. Nws yog hais rau tag nrho cov uas Kuv tau xaiv tseg thiab raug xaiv lawm. Tag nrho cov uas raug qaws mus yog cov neeg uas tau txais lub meej mom ntawm cov tub hlob los sis cov tub, los yog cov uas yog Vajtswv cov neeg. Qhov no mas yeej tsis haum raws li tib neeg tej kev xav phem. Cov uas yuav muaj ib feem nyob rau hauv Kuv lub tsev rau yav tom ntej yog tag nrho cov uas raug qaws los rau ntawm Kuv xub ntiag. Qhov no mas muaj tseeb tshaj plaws li, yeej tsis muaj hnub hloov li, thiab yeej cam tsis dhau hlo li. Nws yog ib qho kev tawm tsam Ntxwgnyoog. Ib tug neeg uas Kuv tau xaiv tseg lawm ces yuav raug qaws los rau ntawm Kuv xub ntiag(Txoj Lus, Phau 1. Qhov Kev Tshwm Sim thiab Tes Hauj Lwm ntawm Vajtswv. Khetos Cov Lus nyob rau thaum Pib, Tshooj 104). Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus hais meej meej hais tias “kev raug qaws mus” tsis yog raws li peb xav hauv nruab siab—qhov ntawd tsis txhais hais tias peb raug tsa sawv hauv av los thiab raug nqa plho mus rau saum cov huab mus ntsib tus Tswv, thiab qhov ntawd haj yam tsis txhais hais tias peb raug tsa sawv mus rau saum ntuj ceeb tsheej. Tiam sis, qhov ntawd yog hais txog qhov peb hnov Vajtswv lub suab thiab raws Vajtswv qab, qhov kev lees txais yuav thiab kev ua raws li Nws txoj hauj lwm ntawm tiam kawg, thiab kev raws tus Me Nyuam Yaj cov hneev taws qab thaum Vajtswv tau yug los ua neeg nyob rau tiam kawg los hais lus, los tshwm sim, thiab los ua hauj lwm xwb. Qhov no yog lub ntsiab lus tseeb ntawm qhov kev raug tsa sawv mus nyob rau ntawm Vajtswv lub zwm txwv hauv ntej. Txhua tus uas muaj peev xwm paub Vajtswv lub suab, thiab tus uas tuaj yeem tshawb pom thiab lees txais yuav qhov tseeb nyob rau hauv Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus cov lus thiab tig los cuag Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus, yog cov nkauj xwb ntse, lawv txhua tus yog “nyiaj, kub thiab tej pob zeb muaj nqis” uas raug tus Tswv muab “nyiag” lawm thiab rov qab los rau ntawm Vajtswv lub tuam tsev. Cov tib neeg no txhua tus puav leej muaj peev xwm to taub thiab lees txais yuav qhov tseeb, thiab to taub Vajtswv lub suab, thiab lawv yog cov uas raug tsa sawv los nyob rau ntawm Vajtswv lub xub ntiag tiag tiag li. Txij li thaum Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus tau pib ua txoj hauj lwm ntawm tiam kawg lawm, cov tib neeg uas ntshaw Vajtswv qhov kev tshwm sim tau paub Vajtswv lub suab nyob rau hauv Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus cov lus coob zuj zus ntxiv. Txhua tus uas tau lees txais yuav Vajtswv tes dej num ntawm kev txiav txim nyob rau tiam kawg, puav leej tau raug coj mus ntsib Vajtswv tim ntsej tim muag ntawm Nws lub zwm txwv, qhov lees txais yuav kev ywg dej thiab kev yug zaub yug mov ntawm Vajtswv cov lus, uas muaj txoj kev paub tseeb txog Vajtswv ntawd, tau yaug lawv tej moj yam qias vuab tsuab kom dawb huv, thiab ua neej raws li qhov tseeb ntawm Vajtswv cov lus lawm. Cov tib neeg no twb raug muab ua cov kov yeej ua ntej tej kev puas tsuaj lawm, lawv tau dhau los ua thawj cov txiv hmab txiv ntoo uas Vajtswv muab de cia lawm. Cov uas vam khom rau lawv tus kheej tej kev xav phem thiab tej kev xav hauv nruab siab, cov uas tos tib co ruam ruam kom tus Tswv los thiab nqa lawv mus rau saum ntuj ceeb tsheej, thiab cov uas tsis kam lees txais yuav Vajtswv tes dej num ntawm kev txiav txim nyob rau tiam kawg—lawv yog cov nkauj xwb ruam, lawv yuav raug Vajtswv muab tso pov tseg, thiab raug muab khi pov mus rau hauv txoj kev puas tsuaj, quaj nyiav yam iab siab heev thiab tom hniav qav qawv. Qhov no yog qhov tseeb.

Qhov Dhau Los: 2. Peb yeej ib txwm ntseeg hais tias qhov tau txais kev zam txim rau peb tej kev txhaum los ntawm peb txoj kev ntseeg tus Tswv Yexus ntawd mas yog yuav tsum muaj txoj hmoov hlub ntawm txoj kev cawm dim, tiam sis nej hais tias “kev dim” tsis tau txhais hais tias yog txoj kev cawm dim tiag tiag. Yog li ntawd qhov hais tias dim yog txhais li cas, thiab qhov hais tias dim tag nrho yog txhais li cas? Qhov tseem ceeb uas sib txawv ntawm kev dim thiab kev dim tag nrho yog dab tsi?

Ntxiv Mus: 2. Yav dhau los, cov xib fwb pheej qhuab qhia hais tias thaum tus Tswv los, peb yuav raug qaws mus rau saum ntuj ceeb tsheej ua ntej tej kev puas tsuaj, tiam sis tam sim no peb pom txhua hom kev puas tsuaj loj los raug rau lub ntiaj teb tiam sis peb tseem tsis tau raug qaws mus li. Cov xib fwb hais tias qhov peb tsis tau raug qaws mus ntawd txhais hais tias tus Tswv tseem tsis tau rov qab los, tias tus Tswv yuav tshwm rau peb pom thaum muaj tej kev puas tsuaj, thiab peb yuav raug qaws mus rau saum ntuj ceeb tsheej thaum muaj tej kev puas tsuaj ntawd. Kuv tsis to taub li: Peb yuav raug qaws mus ua ntej tej kev puas tsuaj ntawd lod, los yog thaum muaj tej kev puas tsuaj ntawd?

Tej kev puas tsuaj tab tom tshwm sim ib yam zuj zus tuaj. Tus Tswv twb los rau hauv qhov kev zais npog ua ntej txoj kev txom nyem loj tshaj plaws lawm. Koj puas paub tias yuav tos txais Nws li cas? Txhob me siab hu rau peb los nrhiav qhov kev tos txais no.

Qhov Kho Kev Teeb Txhua Yam

  • Cov ntawv
  • Cov Ntsiab Lus Tom Qab

Ib Xim Nkaus Xwb

Cov Ntsiab Lus Tom Qab

Tus Ntawv

Tus Ntawv Luaj Li Cas

Kev Sib Nrug Ntawm Tej Kab Ntawv

Kev Sib Nrug Ntawm Tej Kab Ntawv

Nplooj Ntawv Qhov Dav

Cov Ntsiab Lus

Tshawb Nrhiav

  • Tshawb Nrhiav Lo Lus No
  • Tshawb Nrhiav Phau Ntawv No