Zaj Lus Qhuab Qhia Vajluskub: Qhib Qhov Lus Zais Tob Tom Qab Ntawm Mathai 24:36: “Tab sis ntawm hnub ntawd thiab teev ntawd mas tsis muaj neeg paub”

January 24, 2021

Sau los ntawm Xyeeb Cev

Plaub lub hli ntshav twb tshwm sim lawm, thiab kev puas ntsoog xws li av qeeg, kev tshaib plab, thiab kab mob sib kis loj muaj ntau zuj zus tuaj lawm. Tej lus faj lem txog tus Tswv qhov kev rov qab los ces twb tshwm muaj tseeb lawm, thiab muaj ib txhia twb tab meeg hais lus tim khawv rau hauv os lais hais tias Nws twb los txog lawm. Ib txhia kwv tij thiab viv ncaus mas xav tsis thoob li, raws li qhov uas twb sau tseg meej meej nyob rau hauv Vajluskub: “Tab sis ntawm hnub ntawd thiab teev ntawd mas tsis muaj neeg paub, tsis hais cov tub txib qaum ntuj, los sis leej Tub li, tab sis tsuas yog Kuv Txiv nkaus xwb(Mathai 24:36). Ua cas lawv ho paub hais tias tus Tswv twb rov qab los lawm? Nws puas tau rov qab los lawm tiag mas? Peb yuav ua cas thiaj yuav txais tos Nws tau? Cia peb sib qhia ua ke txog qhov lus nug no kiag seb.

“Tab sis ntawm hnub ntawd thiab teev ntawd mas tsis muaj neeg paub”—Qhov no txhais tau li cas?

Ib txhia kwv tij thiab viv ncaus ntseeg, raws li nqe Vajluskub no, “Tab sis ntawm hnub ntawd thiab teev ntawd mas tsis muaj neeg paub,” hais tias thaum tus Tswv rov qab los, yuav tsis muaj leej twg paub. Vim li no lawv thiaj tsis muaj leej twg lees paub los sis ua twb zoo xav txog tej lus hais ntawm cov neeg uas tshaj qhov xov xwm txog tus Tswv qhov kev rov qab los ntawd. Qhov no puas yog ib qho kev to taub yog tiag, los tsis yog mas? Nws puas haum raws li tus Tswv txoj kev xav mas? Tus Tswv Yexus twb tau hais lus faj lem hais tias, “Thiab thaum ib tag hmo muaj ib lub suab quaj hu tias, Saib nawb, tus nraug vauv tuaj lawm lau; nej tawm mus ntsib nws(Mathai 25:6). “Saib nawb, Kuv sawv ntawm qhov rooj, thiab khob: yog tias tus tib neeg twg hnov Kuv lub suab, thiab qhib qhov rooj, Kuv yuav los rau nws, thiab yuav nrog nws noj mov, thiab nws nrog Kuv(Qhia Tshwm 3:20). Peb yeej pom tau los ntawm tej kab lus ntawm nqe Vajluskub no hais tias tom qab tus Tswv rov qab los rau thaum tiam kawg lawm, ces Nws yuav siv Nws cov lus khob peb lub qhov rooj, thiab tseem yuav kom peb tawm tuaj thiab ntsib Nws los ntawm tib neeg ib lub suab quaj hu tias, “tus nraug vauv tuaj lawm.” Raws li qhov uas muaj neeg hu peb txog qhov xov xwm txog tus Tswv qhov kev rov qab los, qhov no qhia tau hais tias thaum Nws tau los, ces Nws yuav qhia kom tib neeg paub tiag tiag li. Yeej pom meej meej lawm, kev to taub “Tab sis ntawm hnub ntawd thiab teev ntawd mas tsis muaj neeg paub” hais tias tsis muaj leej twg paub txog qhov uas tus Tswv los tom qab uas qhov ntawd tshwm sim lawm mas yog ib qho yuav kev tag nrho lawm.

Yog li ntawd peb yuav tshab txhais nqe Vajluskub no li cas tiag? Peb muab tej nqe no sib txuas ua ke: “Tam sim no cia li kawm ib zaj lus piv txwv txog tsob txiv cev; Thaum nws tus ceg tseem mos, thiab tseem hlav nplooj, ces koj paub hais tias lub caij ntuj sov twb los ze lawm: Yog li ntawd koj los zoo ib yam li ntawd thiab, thaum koj pom tag nrho tej no, paub hais tias nws los ze lawm, tej zaum mas twb nyob ntawm qhov rooj lawm. Tseeb tiag Kuv hais rau koj tias, Tiam no yuav tsis dhau mus, txog thaum tej no muaj tiav tag nrho. Lub ntuj thiab lub ntiaj teb yuav dua mus, tab sis Kuv tej lus yuav tsis dua mus li. Tab sis ntawm hnub ntawd thiab sij hawm ntawd mas tsis muaj neeg paub, tsis hais cov tub txib qaum ntuj, los sis leej Tub li, tab sis tsuas yog Kuv Txiv nkaus xwb(Mathai 24:32–36). “Yog li ntawd nej kuj yuav tsum npaj kom txhij: vim Neeg Leej Tub yuav los rau lub sij hawm uas nej xav tsis txog ntawd(Mathai 24:44). Thiab Qhia Tshwm 3:3 hais tias, “Yog vim li ntawd yog koj tsis saib, ces Kuv yuav los rau ntawm koj li ib tug tub sab, thiab koj yuav tsis paub hais tias lub sij hawm twg Kuv yuav los rau ntawm koj.” Tej nqe lus no siv qhia txog tus Tswv qhov kev rov qab los rau peb. Lawv hais tias “Neeg Leej Tub los” thiab “li ib tug tub sab.” Tus “Neeg Leej Tub” ces yeej yog hais txog tus Vajtswv uas yug los ua neeg tiag; lub cev ntawm tus ntsuj ces yuav hu tsis tau ua Neej Leej Tub. Tsuas yog ib tug zoo li tus Tswv Yexus—Vajtswv tus Ntsijplig hnav cev nqaij daim tawv, uas tau los nrog tib neeg los ua tes hauj lwm uas muaj qab hau, uas muaj txoj kev ua neeg li sawv daws—mas thiaj li hu tau ua Neeg Leej Tub. “Li ib tug tub sab” txhais tau hais tias los ntsiag to xwb thiab tsis qhia leej twg paub li. Los ntawm qhov no ces yeej yog pov thawj hais tias tus Tswv qhov kev rov qab los mas muaj qhov kev nqis los ntsiag to rau hauv cev nqaij daim tawv li Neeg Leej Tub. Vim hais tias Nws nqis los ntsiag to xwb, peb yuav tsis pom Nws yooj yim, vim hnub ntawd thiab lub sij hawm uas Vajtswv tshwm sim li tus yug los muaj cev nqaij daim tawv mas yeej tsis muaj leej twg paub li. Qhov ntawd ces yog, “Tab sis ntawm hnub ntawd thiab sij hawm ntawd mas tsis muaj neeg paub,” txhais tau hais tias tsis muaj leej twg paub lub sij hawm twg kiag uas tus Tswv rov qab los. Txawm li cas los xij, tom qab Nws tau los hais lus thiab ua tes hauj lwm lawm, mas yeej yuav muaj ib co neeg uas paub txog qhov ntawd, thiab qhov no yog thaum uas peb yuav tsum tsim dheev los. Thaum peb hnov tib neeg tshaj txoj moo zoo txog tus Tswv qhov kev rov qab los, peb yuav tsum tshawb nrhiav thiab tshuaj xyuas; tsuas yog tom qab ntawd xwb mas peb thiaj li txais tos tau tus Tswv thiab noj mov nrog Nws. Txawm li cas los xij, tam sim no, tsis yog tias peb tsis tau tsim los xwb, tab sis peb tseem tsis mus nrhiav thiab tshuaj xyuas thaum peb hnov lwm tus tshaj qhov xov xwm txog tus Tswv qhov kev rov qab los thiab. Zoo li ntawd, tseem tsis yog peb to taub yuam kev tus Tswv txoj kev xav thiab lod? Cia peb nyeem ob peb nqe ntawm Vajtswv cov lus, thiab peb yuav tau ib qho kev to taub txog tej nqe Vajluskub no.

Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus hais tias: “Nyob rau thaum sawv ntxov tsees, noob neej cov coob coob yeej tsis paub txog li, Vajtswv tau los rau hauv ntiaj teb thiab pib Nws lub neej nyob rau hauv lub cev nqaij daim tawv. Tib neeg tsis paub txog qhov kev los rau lub sij hawm no li. Tej zaum lawv sawv daws tseem tsaug zog tag lawm; tej zaum coob tus uas tos ntsoov yam tsis tsaug zog yeej tseem tos, thiab tej zaum coob tus yeej thov Vajtswv ntsiag to rau Vajtswv nyob rau saum ntuj ceeb tsheej. Tab sis nyob rau hauv tag nrho cov neeg no, tsis muaj ib tug twg li uas paub hais tias Vajtswv twb los txog rau hauv ntiaj teb lawm(Txoj Lus, Phau 1. Qhov Kev Tshwm Sim thiab Tes Hauj Lwm ntawm Vajtswv. Tes Hauj Lwm thiab Kev To Taub (4)). “Nyob rau thaum pib, thaum Yexus tseem tsis tau pib Nws tes hauj lwm qhuab qhia kom raws kev raws cai, zoo ib yam nkaus li cov thwj tim uas caum Nws, tej zaum mas Nws kuj koom tej rooj sib tham, thiab hu nkauj qhuas Vajtswv, qhuas Vajtswv, thiab nyeem phau Vajluskub Qub nyob rau hauv lub tuam tsev. Tom qab Nws raug ua kev cai raus dej tag lawm thiab sawv los, tus Ntsujplig nqis los rau saum Nws yam raws kev raws cai lawm thiab pib ua tes hauj lwm, nthuav tawm Nws lub koob meej thiab tes hauj lwm qhuab qhia uas Nws yuav tau ua. Ua ntej qhov no, tsis muaj neeg paub Nws lub koob meej, thiab dhau ntawm Maivliag lawm, ces txawm Yauhas kiag los yeej tsis paub li. Yexus muaj 29 xyoos thaum Nws raug ua kev cai raus dej. Tom qab Nws qhov kev ua kev cai raus dej tiav tag lawm, ntuj ceeb tsheej txawm qhib plho, thiab muaj ib lub suab hais tias: ‘Nov yog Kuv tus Tub uas Kuv hlub, tus uas Kuv txaus siab rau.’ Thaum Yexus raug ua kev cai raus dej rau tag lawm, ces Vajntsujplig pib hais lus tim khawv rau Nws li no. Ua ntej uas raug ua kev cai raus dej rau thaum uas muaj hnub nyoog 29 xyoos, Nws tau ua neej ib yam li ib tug neeg dog dig thiab xwb, noj thaum uas Nws tsim nyog noj, pw thiab ua npau suav ib yam li lwm tus, thiab tsis muaj ib yam txog Nws uas yuav txwv lwm tus li, txawm hais tias muaj tseeb, qhov no tsuas yog ob lub qhov muag ntawm cev nqaij daim tawv ntawm tib neeg xwb. … Vajluskub tsis teev txog tej uas Nws ua ua ntej Nws raug ua kev cai raus dej rau vim Nws tsis tau ua hauj lwm ua ntej Nws raug ua kev cai raus dej rau. Nws tsuas yog ib tug neeg dog dig thiab sawv cev ib tug neeg dog dig xwb; ua ntej Yexus pib ua Nws tes hauj lwm qhuab qhia, Nws yeej tsis txawv tej neeg dog dig li, thiab lwm tus yeej tsis pom ib qho txawv nyob rau hauv Nws hlo li. Tsuas yog tom qab uas Nws muaj 29 xyoos lawm xwb mas Yexus thiaj li paub hais tias Nws los ua ib theem ntawm Vajtswv tes hauj lwm, ua ntej, ces Nws Tus Kheej kiag yeej tsis paub qhov no, vim tes hauj lwm uas Vajtswv ua mastsis yog tej yam tshaj ntuj tsim(Txoj Lus, Phau 1. Qhov Kev Tshwm Sim thiab Tes Hauj Lwm ntawm Vajtswv. Hais Txog Lub Npe thiab Lub Koob Meej).

Peb pom tau los ntawm Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus cov lus hais tias tsis muaj leej twg paub hais tias thaum twg Vajtswv nqis los rau ntiaj teb li tus yug los muaj cev nqaij daim tawv; txwm yog Neej Leej Tub kiag los yeej tsis puab. Tsuas yog tus Ntsujplig saum ntuj ceeb tsheej thiaj paub qhov no xwb. Txawm li cas los xij, thaum Vajtswv pib ua Nws tes hauj lwm, tus Vajntsujplig ua tim khawv rau tus Vajtswv uas yug los ua neeg tes hauj lwm, thiab mam siv cov raws Vajtswv qab los tshaj txoj moo zoo; ces tom qab ntawd tib neeg maj mam paub txog nws. Nws tsuas yog qhov pib xwb, Vajtswv Yehauvas siv ib tug xib fwb cev Vajtswv lus los qhia txog qhov uas tus Mexiyas yuav los, tab sis hais txog qhov uas thaum twg tus Mexiyas mam los ntawd, mas tsuas yog Vajtswv Yehauvas thiaj paub nkaus xwb. Thaum tus Tswv Yexus rov los rau hauv cev nqaij daim tawv los ua tes hauj lwm, txwm yog Nws Tus Kheej kiag los thaum xub thawj yeej tsis paub hais tias Nws yog tus Mexiyas, hais tias Nws tau los ua tes dej num ntawm kev txhiv dim. Nws ua neej nyob li ib tug tib neeg dog dig xwb. Lwm tus neeg yeej tsis paub hais tias tus Tswv Yexus yog Khetos, tus Vajtswv uas yug los ua neeg Tus Kheej kiag, ib yam nkaus li thiab. Tom qab tus Tswv Yexus raug ua kev cai raus dej tag lawm, tus Vajntsujplig pib ua tim khawv rau Nws thiab tus Tswv Yexus pib nthuav tawm txoj kev rau tib neeg hloov siab lees txim, ua Vajtswv tej txuj ci tseeb ceeb thiab txuj ci phim hwj, thiab kho cov neeg mob thiab ntiab dab tawm. Ib txhia neeg maj mam los zeem tau hais tias tus Tswv Yexus yog tus Mexiyas. Cov uas xub lees txais tus Tswv Yexus tes dej num ntawm txhiv dim, xws li Petus thiab Yauhas, ces pib tsham thoob plaws qhov txhia chaw, tshaj tus Tswv txoj moo zoo. Tus Tswv txoj kev cawm dim thiaj li rais los uas paub zoo rau tib neeg coob zuj zus, Thiab qhov no thiaj li tau muab sib qhia ib tiam zuj zus nqis los txog tiam tam niaj hnub no. Tam sim no muaj cov ntseeg nyob thoob plaws txhua txhia qhov chaw hauv lub ntiaj teb.

Tus Tswv Yexus kuj tau hais tej lus qhia txog yav tom ntej no rau tiam kawg: “Kuv tseem muaj ntau yam hais rau nej, tab sis nej ris tsis taus tej ntawd tam sim no. Txawm li cas los xij, thaum Nws, tus Ntsujplig ntawm qhov tseeb, los, Nws yuav coj nej mus rau qhov tseeb: vim Nws yuav tsis hais txog Nws Tus Kheej; tab sis yam Nws hnov, Nws yuav tsum hais: thiab Nws yuav tsum qhia nej paub txog tej uas yuav los(Yauhas 16:12–13). “Tus uas tsis lees Kuv, thiab tsis txais yuav Kuv tej lus, muaj ib tug txiav txim rau nws: txoj lus uas Kuv tau hais lawm, tib qho no yuav txiav txim rau nws nyob rau hnub kawg(Yauhas 12:48). Thiab phau Vajluskub sau tseg: “Ntxuav lawv kom dawb huv los ntawm Koj qhov tseeb: Koj txoj lus yog qhov tseeb(Yauhas 17:17). “Rau qhov lub sij hawm tab tom los lawm uas txoj kev txiav txim yuav tsum pib ntawm Vajtswv tsev mus(1 Petus 4:17). Thaum tus tswv rov qab los, Nws nthuav tawm qhov tseeb uas ntau tshaj thiab loj tshaj tej ntawm Tiam Hmoov Hlub, raws li peb tus yeeb yam. Nws siv Nws tej lus txiav txim thiab yaug kom peb dawb huv kom peb nti dim tej voj hlua ntawm txoj kev txhaum thiab kom raug ntxuav kom dawb huv thiab raug hloov pauv. Yog li ntawd, thaum tus Tswv rov qab los rau thaum tiam kawg los tshwm sim thiab ua tes hauj lwm, mas yeej muaj ib co uas hnov Vajtswv lub suab tiag thiab lees txais Nws tes hauj lwm, thiab tom qab ntawd tau tsham mus thoob plawg plaub ceg kaum mus tshaj txoj moo zoo ntawm qhov uas tus Tswv rov qab los. Qhov no ces zoo ib yam nkaus li thaum peb pib muaj qhov kev ntseeg nyob rau ntawm tus Tswv; peb tsuas lees txais nws tom qab uas hnov lwm tus qhia txoj moo zoo ntawm qhov kev raug ntsia rau saum tus ntoo khaub lig xwb. Raws li qhov uas sau tseg rau hauv phau Vajluskub, “Yog li ces txoj kev ntseeg los ntawm qhov tau hnov, thiab qhov tau hnov los ntawm qhov hnov Khetos txoj lus” (Loos 10:17).

Yog li ntawd, thaum peb hnov qhov xov xwm txog tus Tswv qhov kev rov qab los, peb yuav tsum tsis txhob lam cia li tsis lees txais yam dig muag ntsuav; peb yuav tsum qhib siab lug tshawb nrhiav, nug cov ua tshaj txoj moo zoo ntawd seb tus Tswv ho tau ua dab tsi txij thaum rov los txog ntawd lawm, thiab seb Nws ho tau hais lus dab tsi lawm. Yog hais tias lawv tej lus tim khawv yog raws li tus Tswv tej lus faj lem, ces qhov no yog pov thawj hais tias Nws yeej tau rov los tshwm sim thiab ua tes hauj lwm lawm tiag, thiab los ntawm qhov kev lees txais thiab nyoo zwm rau ntawd ces yog peb txoj kev txais tos tus Tswv. Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus hais tias, “Vim peb tab tom tshawb nrhiav Vajtswv tej hneev taw, nws yaum kom peb tshawb nrhiav rau Vajtswv lub siab nyiam, rau Vajtswv cov lus, rau Nws cov lus hais tawm—vim tias qhov twg los xij yog muaj cov lus tshiab hais los ntawm Vajtswv, ces Vajtswv lub suab lus nyob rau qhov ntawd, thiab qhov twg los xij yog muaj tej hneev taw ntawm Vajtswv, ces Vajtswv tej hauj lwm nyob qhov ntawd. Qhov twg los xij uas muaj kev qhia kom pom ntawm Vajtswv, ces Vajtswv tshwm los rau qhov ntawd, thiab qhov twg los xij uas Vajtswv tshwm los, ces qhov ntawd yog qhov tseeb, yog txoj hau kev, thiab muaj txoj sia. Nyob rau hauv kev nrhiav Vajtswv tej hneev taw, nej tau tsis quav ntsej cov lus tias ‘Vajtswv yog qhov tseeb, yog txoj hau kev, thiab yog txoj sia.’ Thiab yog li ntawd, ntau tus neeg, txawm tias thaum lawv tau txais qhov tseeb, tseem tsis ntseeg tias lawv nrhiav tau Vajtswv tej hneev taw lawm, thiab lawv tseem lees paub qhov kev tshwm sim ntawm Vajtswv tsawg heev. Qhov no yuam kev loj heev!(Txoj Lus, Phau 1. Qhov Kev Tshwm Sim thiab Tes Hauj Lwm ntawm Vajtswv. Zaj Txuas Tom Kawg 1: Qhov Kev Tshwm Sim ntawm Vajtswv Tau Coj Mus rau hauv ib Tiam Tshiab Lawm).

Thoob plaws tag nrho lub ntiaj teb, tsuas yog Pawg Ntseeg ntawm Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus xwb thiaj li hais lus tim khawb yam qhib lug hais tias tus Tswv tau rov qab los lawm—qhov ntawd ces yog, hais tias Khetos ntawm tiam kawg, Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus, tau nthuav tawm ntau qhov tseeb thiab tau ua tes hauj lwm ntawm kev txiav txim thiab kev yaug kom tib neeg dawb huv. Feem ntau ntawm Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus tau hais tawm ces raug muab teev tseg rau hauv phau ntawm Txoj Lus Tshwm Hauv Lub Cev Nqaij Daim Tawv. Vajtswv cov lus tau piav qhia txog txhua kis ntawm qhov tseeb. Lawv hais meej meej txog tej lus zais tob ntawm Vajtswv tej kev yug los ua neeg, tej qhov tseeb sab hauv ntawm phau Vajluskub, lub hom phiaj ntawm Vajtswv qhov kev npaj cawm tib neeg rau txhiab xyoo rau noob neej, qhov sib txawv ntawm Nws tes hauj lwm thiab tes hauj lwm ntawm tib neeg, nrog rau qhov uas seb Vajtswv txiav txim thiab laug tib neeg kom dawb huv li cas, seb tib neeg tsim nyog paub Vajtswv li cas, seb Vajtswv txiav txim qhov kawg thiab txoj hau kev kawg rau txhua tus tib neeg li cas, thiab ntau yam ntxiv mus. Tej qhov tseeb no puav leej muaj feem cuam rau Vajtswv tes hauj lwm; lawv yog tej lus zais tob uas yeej taw qhia meej meej txog txoj kev mus rau kev cawm dim rau peb. Peb yuav tsum tsim muaj kev tshawb nrhiav kom pom seb qhov no puas yog tus Vajntsujplig hais rau cov pawg ntseeg tiag tiag, thiab seb nws puas yog Vajtswv ntawm tiam kawg ua Nws tes hauj lwm txiav txim uas pib kiag hauv Nws lub tsev tiag tiag. Qhov no yog qhov uas peb yuav muaj peev xwm nrhiav pov thawj hais tias seb Vajtswv Tus Uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus puas yog tus Tswv Yexus uas tau rov qab los lawm tiag los tsis yog. Kuv ntseeg hais tias yog peb tseem muaj lub siab yuav tshawb nrhiav, Vajtswv yuav coj peb mus txais tos tus Tswv qhov kev rov qab los! Qhov no mas vim yog, zoo li tus Tswv Yexus tau hais, “Tau koob hmoov ces yog cov pluag ntawm sab ntsuj plig: rau qhov lawv li yog lub teb chaws saum ntuj ceeb tsheej(Mathai 5:3).

Tej kev puas tsuaj tab tom tshwm sim ib yam zuj zus tuaj. Tus Tswv twb los rau hauv qhov kev zais npog ua ntej txoj kev txom nyem loj tshaj plaws lawm. Koj puas paub tias yuav tos txais Nws li cas? Txhob me siab hu rau peb los nrhiav qhov kev tos txais no.

Cov Ntsiab Lus Uas Zoo Sib Thooj